ViDA vienotā PVN reģistrācija jeb Single VAT Registration (SVR) vairs nav plāns, bet spēkā esošas tiesības: ES Padome pieņēma direktīvu (ES) 2025/516 2025. gada 11. martā, tā stājās spēkā 2025. gada 14. aprīlī, un tās SVR pasākumi sāks darboties no 2028. gada 1. jūlija. Tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmums no šī datuma varēs pārdot visā Eiropas Savienībā ar vienu PVN numuru. Risinājums sastāv no trim atsevišķiem mehānismiem: paplašinātā OSS, proti, vienotā pārrobežu pārdošanas deklarēšanas sistēma, jauns pašu preču pārvietošanas uz citu dalībvalsti īpašais režīms un obligātā reversā PVN maksāšana. Neviens no šiem mehānismiem automātiski neatceļ esošās ārvalstu reģistrācijas, ja uzņēmumam mērķa valstī ir cits ar nodokli apliekams apgrozījums, ko jaunie noteikumi neaptver.
Kāpēc 2028. gada 1. jūlijs nenozīmē vienu ES PVN numuru?
Iedomājieties tipisku situāciju: Latvijas e-komercijas uzņēmums tur preces Vācijas vai Polijas noliktavā un pārdod tieši vietējiem klientiem. Šobrīd tas parasti nozīmē vietējo PVN reģistrāciju attiecīgajā valstī. 2028. gadā šī nepieciešamība daudzos gadījumos samazināsies, bet pilnībā nepazudīs. Tiesību akts ir pieņemts, un dalībvalstīm transponēšanai nepieciešamās normas jāpublicē vēlākais līdz 2028. gada 30. jūnijam un jāpiemēro no 2028. gada 1. jūlija. Taču satura ziņā tas ir nianšu bagātāks nekā „viens numurs visām valstīm“. Patiesībā tas ir trīs atšķirīgu instrumentu kopums, un katrs no tiem attiecas uz citu situāciju.
Ko ViDA vienotā reģistrācija patiesībā maina?
Trīs pasākumi, kas stājas spēkā 2028. gada 1. jūlijā, darbojas atsevišķi, un tos ir jāsaprot atsevišķi:
- Plašāks OSS: vienotā e-veikala deklarēšanas sistēma (One Stop Shop) sāks aptvert plašāku vietējo B2C pārdošanas gadījumu klāstu, ne tikai pārrobežu tālpārdošanu.
- Pašu preču pārvietošanas īpašais režīms: jauna transfer of own goods shēma, kas atsevišķas noliktavu pārvietošanas ļauj deklarēt caur vienu valsti bez mērķa valsts reģistrācijas.
- Obligātā reversā PVN maksāšana: ja piegādātājs nav reģistrēts valstī, kurā PVN ir jāmaksā, un pircējam tur jau ir PVN numurs, nodokļa maksāšanas pienākums automātiski pāriet pircējam.
Visi trīs mazina situācijas, kurās nepieciešamas vairāku valstu reģistrācijas, bet neviens no tiem neveido vienu ES mēroga PVN numuru vai vienotu deklarāciju uzņēmuma visiem darījumiem, kā to skaidri norāda Eiropas Komisija.
Kas notiek, ja Latvijas uzņēmums preces pārvieto uz cita ES valsts noliktavu?
Šeit rodas vislielākā neskaidrība. Jaunais pašu preču pārvietošanas uz citu dalībvalsti īpašais režīms papildina PVN direktīvu ar pantiem 369xa-369xk, un dalībvalstij jāļauj to izmantot ikvienam nodokļa maksātājam, kas veic aptvertās preču pārvietošanas. Shēma aptver direktīvas 17. panta 1. punktā aprakstīto preču pārvietošanu uz citu dalībvalsti, bet neattiecas uz precēm, par kurām mērķa valstī nav pilnu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību. Tas nozīmē, ka, ja jūsu preces daļēji nonāk ar nodokli neapliekamā izmantošanā, īpašais režīms neder.
Svarīgi arī, ka īpašais režīms nav izvēles pēc darījuma: direktīva nosaka, ka īpašais režīms attiecas uz visām pašu preču pārvietošanām, ko veic nodokļa maksātājs, kurš tam pievienojies, nevis tikai uz atsevišķiem, izdevīgi izvēlētiem darījumiem. Deklarācija jāiesniedz elektroniski katru mēnesi, termiņš – nākamā mēneša beigas, un tas jādara arī tad, ja attiecīgajā mēnesī nav notikusi neviena preču pārvietošana. Nulles deklarācija paliek obligāta.
Priekšnodokļa jautājumā slazds ir vienkārši aizmirstams: ar šī īpašā režīma deklarāciju nevar atskaitīt mērķa vai izcelsmes valstī radušos priekšnodokli. To parasti jāatgūst atsevišķā PVN atmaksas procedūrā vai jāatskaita vietējā deklarācijā, ja uzņēmumam tur ir reģistrācija cita iemesla dēļ. Dati jāglabā desmit gadus no preču pārvietošanas gada 31. decembra un pēc pieprasījuma jāpadara pieejami nodokļu administrācijai.
Kad OSS palīdz un kad vietējā reģistrācija tomēr paliek nepieciešama?
No 2028. gada 1. jūlija Savienības OSS paplašinās arī uz noteiktām vietējām B2C preču pārdošanas situācijām, piemēram, pārdošanu bez transportēšanas vai pārdošanu, kuras transportēšana sākas un beidzas vienā dalībvalstī, ja pārdevējs tur nav reģistrēts. Praksē: ja Latvijas vairumtirgotāja preces atrodas Polijas noliktavā un tiek pārdotas tieši Polijas patērētājam, to bieži var deklarēt caur OSS, nevis ar vietējo Polijas PVN deklarāciju.
Taču OSS nav universāla PVN deklarācija. Vietējā reģistrācija paliek nepieciešama situācijās, ko jaunie noteikumi neaptver: ja uzņēmumam mērķa valstī ir cits ar nodokli apliekams apgrozījums, ko OSS neaptver, ja pārdošana notiek citam uzņēmumam (B2B), kur darbojas parastā rēķinu sistēma, vai ja vēlaties mērķa valstī radušos priekšnodokli atskaitīt tieši ar vietējo deklarāciju, nevis ar atmaksas pieprasījumu. Eiropas Komisija uzsver, ka SVR mazina situācijas, kurās nepieciešamas vairākas reģistrācijas. Tas ir uzmanīgs formulējums, nevis solījums, ka reģistrācijas pazudīs. Ja uzņēmumam mērķa valstī ir pastāvīga darījumu vieta vai cits vietējs nodokļu pienākums, ko OSS un SVR neaptver, vietējā reģistrācija paliek reāla nepieciešamība.
Kādi ir termiņi, un no kurienes rodas neskaidrība par 10 000 eiro slieksni?
Viens ekrāns, četri datumi, kurus nedrīkst sajaukt:
- 2028. gada 30. jūnijs: dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē direktīvas transponēšanas normas; tā ir arī pēdējā diena, kad call-off stock vienkāršošanas režīmā var sākt jaunas preču pārvietošanas.
- 2028. gada 1. jūlijs: sāk darboties OSS paplašinājums, pašu preču īpašais režīms un obligātā reversā PVN maksāšana.
- 2029. gada 30. jūnijs: direktīvas 17.a pants pilnībā beidz piemērot, proti, vecā call-off stock vienkāršošana noslēdz savu dzīves ciklu.
- 2030. gada 1. jūlijs: pārrobežu B2B darījumu digitālās ziņošanas un e-rēķinu prasības, kas ir atsevišķa un vēlāka ViDA fāze, ar SVR tieši nav saistītas.
Skaidra neskaidrības vieta ir apgrozījuma slieksnis. Pašiem SVR pasākumiem apgrozījuma slieksnis nav noteikts. Ar tiem bieži sajauktais 10 000 eiro slieksnis ir atsevišķs, jau iepriekš spēkā esošs noteikums, kas attiecas uz konkrētu pārrobežu B2C tālpārdošanu un elektroniskajiem pakalpojumiem. Ja uzņēmums paliek zem šī sliekšņa, jums piemēro citus, agrākus noteikumus. SVR šo aprēķinu nemaina.
Call-off stock vienkāršošanu (pašreizējais īpašais režīms precēm, kas pirms pārdošanas pārvietojas uz klienta noliktavu) tāpēc jāpārskata, pirms jaunais īpašais režīms tiek pilnībā ieviests: kas jau izmanto šo vienkāršošanu, tam jāzina, ka tā darbojas paralēli jaunajai shēmai līdz 2029. gada vidum, un jāsaprot, kurš variants der viņa preču plūsmai.
Ko darīt 2026. un 2027. gadā?
Nākamajos divos gados ir vērts padarīt mājasdarbu, nevis gaidīt. Četri soļi, kas neko nemaksā un vēlāk ietaupa daudz:
- Kartējiet visas noliktavu un preču pārvietošanas uz citām dalībvalstīm: kur preces fiziski pārvietojas un kā īpašumtiesības tiek nodotas.
- Nošķiriet B2C pārdošanu no B2B pircējiem ar PVN numuru, jo reversā PVN maksāšana un OSS uz tiem attiecas atšķirīgi.
- Pārskatiet esošās ārvalstu reģistrācijas un priekšnodokļa atmaksas procesus, jo pašu preču īpašais režīms tos aizstāj tikai daļēji.
- Sekojiet Latvijas transponēšanas aktiem un Eiropas Komisijas skaidrojošajiem materiāliem. Komisija savā ieviešanas stratēģijā ir norādījusi, ka SVR pašu preču moduļa un reversās PVN maksāšanas praktiskai saskaņošanai tiks sagatavotas atsevišķas skaidrojošas piezīmes. Pirms tām nav vērts galīgās Latvijas portāla vai datu lauku prasības pasniegt kā faktu – šī daļa 2026. gada vasaras stāvoklī vēl nav apstiprināta.
Kas šobrīd cerē, ka 2028. gada vasara atrisinās visu ar vienu PVN numuru, tam plānu vērts pārskatīt, pirms skaidrība ir pienākusi. Datumi ir noteikti, mehānismi ir ierakstīti likumā. Bet cik lielu daļu no līdzšinējā ārvalstu reģistrāciju sloga katrs faktiski varēs nomest, ir atkarīgs no konkrētās preču plūsmas un pircēju loka, nevis no vispārēja noteikuma.
Kas ViDA SVR annab alates 1. juulist 2028 ühe käibemaksunumbri kogu ELile?
Ei. ViDA ühtne käibemaksuregistreering (SVR) ei loo üht üleliidulist käibemaksunumbrit ega ühtset deklaratsiooni kõigi tehingute jaoks. SVR toimib kolme eraldi mehhanismina: OSS-i laiendus, oma kauba liikumise erikord ja kohustuslik pöördmaksustamine.
Kas 2028. aasta reeglid asendavad automaatselt minu välisriigi VAT-registreeringud?
Ei asenda automaatselt. Kui teil on sihtriigis muud maksustatavat käivet või püsiv tegevuskoht, võib kohalik registreering jääda vajalikuks. SVR vähendab registreeringuvajadust vaid nende olukordade osas, mida OSS, erikord ja pöördmaksustamine katavad.
Kuidas ViDA mõjutab kauba viimist teise liikmesriigi lattu (call-off stockiga seotud loogika)?
Oma kauba liikumise erikord lisandub ning nõuab selle kasutamiseks eritingimuste järgimist. Deklaratsioon tuleb esitada elektrooniliselt iga kuu tähtajaga järgmise kuu lõpp ning ka null-deklaratsioon on kohustuslik. Sisendkäibemaksu mahaarvamine toimub tavaliselt eraldi tagastuse või kohaliku deklaratsiooni kaudu, mitte automaatselt sama erikorra pealt.
Miks seostub SVR-iga 10 000 euro piirmäär ja mis sellest loost valesti aru saadakse?
SVR-meetmetel endil käibeläve ei ole. Sageli segatakse SVR-i teiste varasemate piiriülese B2C kaugmüügi reeglitega seotud käibelävega, kus võib esineda 10 000 euro piirang. SVR ei muuda seda käibearvestust.