Vai Latvijas e-rēķinu prasība skar Igaunijas uzņēmumu?

Īsā atbilde: nē. Pienākums nerodas tikai tāpēc, ka darījuma otra puse atrodas Latvijā. VID jeb Valsts ieņēmumu dienests apraksta e-rēķinu apriti kā pienākumu valsts pārvaldei un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, nevis kā pienākumu pārdevējam, kas reģistrēts citā dalībvalstī. Arī Grāmatvedības likuma B2B norma runā par rēķinu, ko Latvijā reģistrēts uzņēmums izsniedz citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Igaunijas pārdevējam tādējādi izšķirošas ir trīs lietas: vai Latvijā ir filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai klients ir Latvijas valsts iestāde un kā rēķins tehniski pārvietojas. Privātā sektora B2B pienākums Latvijā sākas 2028. gada 1. janvārī, nevis 2026. gadā. Šis datums publiskajā diskusijā bieži izskanējis nepareizi. Pārrobežu Igaunijas un Latvijas norēķiniem noteikumi nāk atsevišķi – no 2030. gada 1. jūlija.

Kāpēc „Latvijā reģistrēts“ šeit ir atslēgvārds?

Strukturēts e-rēķins nav PDF fails e-pasta pielikumā. Tas ir mašīnlasāms XML fails, kura struktūrai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 749 jāatbilst UBL 2.1 un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai, proti, starptautiski saskaņotam rēķina datu formātam. Noteikumi pieņemti 2025. gada 9. decembrī un stājušies spēkā 2025. gada 13. decembrī.

Latvija pāriet pakāpeniski. Pēc VID publicētā grafika e-rēķins ir obligāts no 2025. gada 1. janvāra norēķinos starp valsts pārvaldi un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem (G2G, B2G un G2B, proti, iestāde–iestāde, uzņēmums–iestāde un iestāde–uzņēmums). No 2026. gada 1. janvāra šajos segmentos rēķinu dati jāiesniedz arī VID. No 2028. gada 1. janvāra pienākums attiecas arī uz Latvijā reģistrētu uzņēmumu savstarpējiem B2B rēķiniem. 2026.-2027. gadā privātajam sektoram datu iesniegšana ir brīvprātīga.

Viena praktiska nianse: VID tieši norāda, ka šīs prasības neliedz Latvijas uzņēmumam noformēt strukturētu e-rēķinu arī partnerim, kas Latvijā nav reģistrēts, ja puses tā vienojas. Tāpēc Latvijas klients to var lūgt krietni pirms 2028. gada, tikai ar komerciālu, nevis juridisku argumentu.

Kā ainu maina filiāle un pastāvīgā pārstāvniecība?

Šeit ērtā atbilde beidzas. Grāmatvedības likums starp saviem subjektiem nosauc ārvalsts komersanta filiāli un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Ja Igaunijas uzņēmumam Latvijā ir reģistrēta filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība, tas vairs nav vienkārši ārvalsts pārdevējs. Tas ir likuma subjekts, uz kuru attiecas gan publiskā sektora prasības, gan 2028. gada B2B pienākums.

Tā ir pirmā lieta, kas jāpārbauda, un pārbaude notiek pēc dokumentiem, nevis sajūtām: vai Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir ieraksts un vai darbība uz vietas ir kvalificējama kā pastāvīga pārstāvniecība.

Vai pienākumu rada jau pats Latvijas PVN numurs?

Ja Latvijā nav ne filiāles, ne pastāvīgās pārstāvniecības, bet ir Latvijas PVN maksātāja numurs, tad izskatītie oficiālie materiāli šo situāciju skaidri neatrisina. VID pienākuma subjektu loku apraksta plašāk nekā tikai kapitālsabiedrības. Uzskaitījumā ir arī „citi Grāmatvedības likuma un Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjekti“, un VID publicē atsevišķu likuma subjektu sarakstu. Tikai uz reģistrācijas pamata nevar teikt ne to, ka pienākums rodas, ne to, ka tas noteikti nerodas. Saprātīgs solis ir lūgt VID rakstisku viedokli tieši par jūsu faktiem un šo atbildi saglabāt.

Kas mainās, ja klients ir Latvijas valsts iestāde?

Šeit atbilde ir krietni skaidrāka: norēķinos ar Latvijas valsts iestādēm e-rēķins saskaņā ar VDAA skaidrojumu ir obligāts, un iestādēm e-rēķini ir jāpieņem. Pakalpojuma sniedzējs rēķinu var iesniegt, izmantojot e-adresi, e-pastu vai citu līgumā norunātu veidu. Igaunijas pārdevējam būtiski ir tas, ka e-adresē savstarpēji nevar sazināties juridiskas personas, kas nav valsts iestādes. Nerezidenta gadījumā rēķins ceļo caur Peppol piekļuves punktu (Access Point), proti, praksē caur sertificētu operatoru, kas pieslēgts Peppol tīklam.

Pirms pirmās nosūtīšanas vērts noskaidrot trīs lietas: iestādes pareizo adresāta identifikatoru, norunāto kanālu un XML validāciju. VDAA kā biežākās kļūdas min tieši nepareizu ziņojuma tipu, validācijas kļūdas pašu rakstītā XML un situāciju, kad pielikumā ir tikai PDF bez XML faila.

Cik ātri rēķins jāiesniedz VID un kas notiek kļūmes gadījumā?

Ja datu iesniegšanas pienākums uz uzņēmumu attiecas, tad noteikumi Nr. 749 paredz, ka e-rēķins VID iesniedzams vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Sistēmas kļūmes gadījumā par to jāziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa beigām, un rēķins jāiesniedz trīs darbdienu laikā pēc kļūmes novēršanas. Par attaisnojuma dokumentu noformēšanas un reģistrēšanas kārtības pārkāpumu Grāmatvedības likums paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 86 naudas soda vienībām, kas pašreizējā vienības vērtībā nozīmē maksimāli 430 €.

Kāpēc 2030. gada 1. jūlijs ir atsevišķs slānis?

Pārrobežu tirdzniecība starp Igauniju un Latviju ilgtermiņā nepaliks Latvijas iekšzemes loģikas ietvarā. Padomes Direktīva (ES) 2025/516 no 2030. gada 1. jūlija ievieš uz e-rēķinu balstītu digitālās ziņošanas pienākumu pārrobežu B2B darījumiem visā ES. Tas izriet no ES, nevis Latvijas tiesībām, un attiecas arī uz tiem Igaunijas uzņēmumiem, kuriem Latvijā nav nekādas klātbūtnes. Ja šodien Latvijas prasības uz uzņēmumu neattiecas, tas ir labs iemesls mierīgi sakārtot Peppol savietojamību. Laika ir, bet datums ir zināms.

Pieejams arī: eesti keeles · English

Pēdējo reizi pārbaudīts: 2026. gada 14. septembris