Kad sākas ViDA e-rēķinu prasības? Grafiks 2025-2035

Kāpēc atbilde uz šo jautājumu ir 2030. gada 1. jūlijs?

ViDA jeb „PVN digitālajā laikmetā“ (VAT in the Digital Age) paketes e-rēķinu pienākums stājas spēkā 2030. gada 1. jūlijā. No šīs dienas e-rēķins kļūst obligāts aptvertajos pārrobežu ES B2B darījumos, proti, pārdošanā uzņēmumiem citās dalībvalstīs, un katra darījuma dati nodokļu administrācijai jāiesniedz atsevišķi. Pēc Eiropas Komisijas ViDA laika grafika digitālās ziņošanas prasība skar galvenokārt uzņēmumus, kas veic pārrobežu B2B piegādes. Pati pakete tika pieņemta 2025. gada 11. martā un stājās spēkā 2025. gada 14. aprīlī, taču ES mēroga iekšzemes rēķinu pienākumu tā neieviesa: spēkā stāšanās dalībvalstīm deva vienīgi tiesības prasīt e-rēķinus savā teritorijā. Nacionālie ieviešanas noteikumi jāpieņem līdz 2030. gada 30. jūnijam un jāpiemēro no 2030. gada 1. jūlija, kā paredz direktīva (ES) 2025/516. Pēdējais datums grafikā ir 2035. gada 1. janvāris.

Ko ViDA no jums 2030. gadā neprasīs

Šī atšķirība ir visa jautājuma kodols. ViDA neliek jums 2030. gadā sūtīt e-rēķinu klientam, kurš reģistrēts kaimiņu birojā Rīgā. Tā liek sūtīt strukturētu e-rēķinu un paziņot darījuma datus tad, kad pārdodat uzņēmumiem citās dalībvalstīs. Iekšzemes e-rēķins ir katras valsts pašas politisks lēmums, un tam ir savs kalendārs.

Kāds ir ViDA grafiks no 2025. līdz 2035. gadam?

Datumi pēc Komisijas apkopojuma

Komisijas publicētā secība ir datēta un bez pārsteigumiem. Pēc Eiropas Komisijas apkopojuma datumi ir šādi:

• 2025. gada 11. marts. Padome pieņēma ViDA paketi. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā 2025. gada 25. martā tika publicēta kā trīs akti: direktīva (ES) 2025/516, regula (ES) 2025/517 un īstenošanas regula (ES) 2025/518.
• 2025. gada 14. aprīlis. Pakete stājās spēkā. Dalībvalstis iegūst tiesības noteiktos apstākļos ieviest obligātu e-rēķinu, un uzlabojas IOSS jeb importa vienas pieturas sistēmas kontroles iespējas.
• 2027. gada 1. janvāris. Nelieli precizējumi OSS jeb vienas pieturas sistēmas un IOSS īpašo režīmu lietotājiem.
• 2028. gada 1. jūlijs. Īstermiņa izmitināšanas un autopārvadājumu platformas tiek uzskatītas par piegādātāju (dalībvalsts piemērošanu var atlikt līdz 2030. gada 1. janvārim). Spēkā stājas arī vienotās PVN reģistrācijas daļas, proti, OSS paplašināšana un obligātā apgrieztā maksāšanas kārtība nereģistrētu piegādātāju gadījumā.
• 2030. gada 1. jūlijs. Stājas spēkā digitālās ziņošanas prasības (Digital Reporting Requirements). Galvenā ietekme ir uz uzņēmumiem, kas pārdod uzņēmumiem citās dalībvalstīs.
• 2035. gada 1. janvāris. Termiņš, līdz kuram iekšzemes reāllaika darījumu ziņošanas sistēmām jābūt saskaņotām ar ES modeli un standartiem.

Kas notiek starpposma gados

Starpposma gadi nav tukši. Komisija 2025. gada 24. septembrī publicēja ieviešanas stratēģiju, kurā aprakstīts, kā pārejā tiks atbalstīti uzņēmumi un dalībvalstis. 2026. gada 13. maijā sekoja 2026. gada darba programma, bet 2026. gada 28. jūlijā tika pieņemta īstenošanas regula (ES) 2026/1869, kas atjauno īpašo režīmu noteikumus un pievieno savu preču pārvietošanas shēmu.

Kuri rēķini nonāks zem 2030. gada ES noteikumiem?

Tvērums izriet no 262. panta

Tvērums ir piesaistīts darījuma veidam un PVN režīmam, nevis uzņēmuma lielumam. Direktīva 2025/516 aptver cita starpā ar nodokli neapliekamās preču piegādes Kopienas iekšienē un preču pārvietošanu saskaņā ar 138. pantu, preču iegādes Kopienas iekšienē, kā arī minētās ar nodokli apliekamās piegādes un iegādes, kurās PVN aprēķina pircējs apgrieztajā maksāšanas kārtībā, proti, kārtībā, kurā nodokli deklarē nevis pārdevējs, bet klients savā valstī.

Ko tas nozīmē Baltijas eksportētājam

Praksē lielākajai daļai Baltijas eksportētāju tas nozīmē tieši tās rindas, kas šodien nonāk ES iekšējo darījumu kopsavilkuma paziņojumā: preču pārdošana PVN maksātājam citā dalībvalstī un pakalpojumi, kuros nodokli maksā klients.

Vai ir apgrozījuma slieksnis?

Apgrozījuma vai rēķina summas sliekšņa nav. Direktīva pārrobežu digitālajai ziņošanai nenosaka ne vispārēju apgrozījuma slieksni, ne rēķina minimālo vērtību, tāpēc tas nav tikai lielo uzņēmumu pienākums. Ja gadā veicat vienu aptvertu darījumu, noteikums attiecas uz šo vienu darījumu.

Kas mainās rēķinu aprites procesā?

Kāpēc PDF nepietiek

ViDA rēķins ir strukturēts elektronisks rēķins, ko mašīna spēj apstrādāt automātiski. Vizuāls PDF vien šo prasību neizpilda. Nozīme ir datu formātam, nevis tam, ka fails aizceļo e-pastā. Dalībvalstīm jāatļauj nosūtīt datus, kas atbilst Eiropas e-rēķina standartam un direktīvas 2014/55/ES ietvaros uzskaitītajām sintaksēm, un no 2030. gada 1. jūlija atbilstošs e-rēķins vairs nav atkarīgs no saņēmēja piekrišanas, ja darījums ietilpst digitālās ziņošanas tvērumā. Līdz šim klients varēja pateikt, ka e-rēķinus nepieņem. Aptvertajos darījumos šis iebildums izzūd.

Jaunie termiņi izrakstīšanai un ziņošanai

Grafiks mainās trijās vietās vienlaikus:

• Rēķina izrakstīšana. Aptverta pārrobežu darījuma rēķins jāizraksta ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc ar nodokli apliekamā notikuma iestāšanās, proti, pēc brīža, kad darījums PVN izpratnē ir noticis.
• Pārdevēja datu nosūtīšana. Dati tiek iesniegti par katru darījumu atsevišķi tad, kad rēķins tiek izrakstīts vai bija jāizraksta. Ja rēķinu pārdevēja vārdā izraksta pircējs, termiņš ir ne vēlāk kā piecas dienas pēc rēķina izrakstīšanas vai izrakstīšanas termiņa.
• Pircēja puse. Ja dalībvalsts prasa ziņošanu arī par iegādēm, pircējam vai viņa pārstāvim dati jānosūta ne vēlāk kā piecas dienas pēc rēķina saņemšanas. Par 262. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā minētajām iegādēm dalībvalsts ziņošanu var arī neprasīt.

Kaut ko var arī nodot atpakaļ: ES iekšējo darījumu kopsavilkuma paziņojuma pienākums izzūd, jo aptvertie darījumi pāriet uz detalizētāku un ātrāku digitālo ziņošanu.

Vai Peppol un EN 16931 rēķins būs piemērots?

Formāta ziņā atbilde uz jautājumu par Peppol jeb starptautiskā e-rēķinu apmaiņas tīkla rēķinu un EN 16931 rēķinu kopumā ir apstiprinoša, jo prasība ir piesaistīta Eiropas standartam un tā sintaksēm, nevis konkrētam tīklam. Latvijā iekšzemes strukturētais e-rēķins ir tieši sasaistīts ar standartu LVS EN 16931-1:2017 un tehnisko specifikāciju LVS CEN/TS 16931-2:2017. Portālā Latvija.gov.lv nosūtāmais e-rēķins ir definēts pēc Peppol standarta kā komercrēķins (kods 380). Jaunais tādēļ nav tik daudz formāts, cik ziņošanas pienākums un tā termiņi.

Vai iekšzemes pienākumi sākas vienlaikus?

Tieši šeit visbiežāk sākas apjukums. 2030. gada 1. jūlijs ir ES noteikums pārrobežu darījumiem. Iekšzemes B2B e-rēķins ir dalībvalsts izvēle, ko tā varēja izdarīt jau kopš 2025. gada 14. aprīļa.

Latvija: B2G 2025. gadā, B2B 2028. gadā

Latvijā iekšzemes kalendārs jau ir ierakstīts likumā. Pēc Finanšu ministrijas apkopojuma e-rēķins B2G darījumos, proti, norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm, kļuva obligāts 2025. gada 1. janvārī. E-rēķinu datu nodošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sākas 2026. gada 1. janvārī, bet uzņēmumu savstarpējos B2B darījumos strukturēts e-rēķins kopā ar datu nodošanu VID kļūs obligāts 2028. gada 1. janvārī. Sākotnējais termiņš bija 2026. gada sākums, taču ar 2025. gada 5. jūnijā pieņemtajiem Grāmatvedības likuma grozījumiem to atlika par diviem gadiem.

Igaunija: datos balstīta PVN deklarācija no 2027. gada aprīļa

Igaunijā lielākā izmaiņa sākas agrāk un no cita gala, un tas ir svarīgi ikvienam, kam grupā ir Igaunijas uzņēmums vai filiāle. Pēc Nodokļu un muitas pārvaldes paziņotā PVN deklarācija no 2027. gada aprīļa kļūst datos balstīta: uzņēmējs vairs neiesniedz pārskatu, bet gan darījumu un darbību datus, ES iekšējā apgrozījuma dati (līdzšinējā VD veidlapa) tiek iesniegti kā PVN deklarācijas daļa, un faili aizceļo jaunā XBRL GL faila formātā XML struktūrā. Testēšana grāmatvedības programmu piegādātājiem tiek atvērta 2027. gada 1. janvārī, bet faila augšupielādi lietotāja saskarnē varēs izmēģināt no 2027. gada marta. Pārvalde tieši nosauc, kam tā vienlaikus ir sagatavošanās: 2030. gada 1. jūlijā piemērojamajām ES izmaiņām ar obligātiem e-rēķiniem un gandrīz reāllaika datu iesniegšanu.

Lietuva: datums vēl nav apstiprināts

Lietuvā šajos avotos iekšzemes B2B e-rēķina pienākuma datums nav apstiprināts. Virziens tomēr ir tas pats: pēc finanšu ministrijas paziņotā PVN iztrūkuma samazināšana līdz 10 % 2026. gadā valstij dotu 196 miljonus eiro papildu ieņēmumu. Tas ir tieši tas arguments, ar kuru digitālo ziņošanu pamato arī citur. Atšķirība starp iekšzemes un pārrobežu pusi direktīvā paliek arī formāta līmenī: savā teritorijā veiktajām piegādēm, kas neietilpst 262. pantā, dalībvalsts var atļaut e-rēķinos izmantot arī citus standartus.

Ko nozīmē 2035. gada 1. janvāris

Šis datums neko neatliek. Tas ir termiņš valstīm, kurām iekšzemes reāllaika ziņošanas sistēma bija izveidota vai atļauta jau pirms 2024. gada 1. janvāra. Tām sistēma jāsaskaņo ar ES modeli. Pārrobežu pienākums sākas tik un tā 2030. gada 1. jūlijā.

Ko ielikt 2026.-2030. gada sagatavošanās plānā?

Ar ko sākt jau tuvākajos divos gados

Četri gadi izskatās ilgi, bet īstais darbs nav rēķina formas izvēle. Tā ir datu kvalitāte un tas, kas jūsu uzņēmumā zina, kurš darījums ietilpst kurā kategorijā.

• Kartējiet aptvertos darījumus. Paņemiet ES iekšējo darījumu rindas un pakalpojumus ar apgriezto maksāšanas kārtību un atzīmējiet, kuri pārdošanas darījumi ietilpst 262. pantā. Šis saraksts ir jūsu 2030. gada tvērums.
• Pārbaudiet PVN numurus un apgrieztās maksāšanas loģiku. Darījumu līmeņa ziņošanā nepareizs vai nederīgs klienta numurs parādās uzreiz, nevis ceturkšņa beigās.
• Izvērtējiet strukturēta rēķina spējas. Vai jūsu grāmatvedības programma sagatavo Eiropas standartam atbilstošu mašīnlasāmu rēķinu un vai visi prasītie lauki tiešām ir aizpildīti, nevis aprakstīti rēķina teksta laukā.
• Izmantojiet 2028. gada 1. janvāri kā mēģinājumu. Latvijas iekšzemes pienākums un datu nodošana VID sākas divus gadus pirms ES prasībām; ja grupā ir Igaunijas uzņēmums, datos balstītā PVN deklarācija no 2027. gada aprīļa dod to pašu pieredzi vēl agrāk.
• Uzturiet reģistru pa valstīm. Latvijas 2028. gada 1. janvāris, katrs jauns iekšzemes pienākums valstīs, kurās pārdodat, datums un avots. Viena ES kalendāra nav un nebūs.
• Sekojiet nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem. Formāti, kanāli un kļūdu ziņojumi galīgi noskaidrosies ar nacionālajiem ieviešanas noteikumiem, kas jāpieņem līdz 2030. gada 30. jūnijam.

Pieejams arī: eesti keeles · English · lietuviškai

Pēdējo reizi pārbaudīts: 2026. gada 16. septembris