Latvijas 2026. gada termiņš nekur nav pazudis. Tas vienkārši nenozīmē to, no kā daudzi baidās. No 2026. gada 1. janvāra Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas izraksta rēķinu budžeta iestādei, tā strukturētā e-rēķina dati jānodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt obligātā uzņēmumu savstarpējā jeb B2B e-rēķinu aprite sākas tikai 2028. gada 1. janvārī, jo sākotnējais 2026. gada termiņš tika atlikts.
Šajā rakstā:
Ja jūsu uzņēmumam ir meitasuzņēmums Latvijā vai Latvijas publiskā sektora klienti, abus datumus ir viegli sajaukt. Aplūkosim tos tā, lai nepaliktu šaubu, kas tieši un kad ir jādara.
2026. gada termiņš tika atlikts, bet tikai B2B daļā
Ko tieši pārcēla Saeima
Medijos ilgi runāja par to, ka Latvija padarīs e-rēķinus uzņēmumu starpā obligātus jau no 2026. gada sākuma. Šis termiņš tiešām tika atlikts. Saeima 2025. gada 5. jūnijā pieņēma grozījumu, kas stājās spēkā 2025. gada 12. jūnijā un pārcēla visu uzņēmumu savstarpējo obligāto e-rēķinu apriti no 2026. gada sākuma uz 2028. gada sākumu.
Pareizais domāšanas modelis
Atlikšana attiecas tikai uz B2B segmentu. Publiskā sektora rēķinu plūsmu tā neskāra. Tur 2026. gada termiņš palika spēkā, taču ar pavisam citu saturu. Pareizais domāšanas modelis tātad ir šāds: 2026 = publiskais sektors + ziņošana VID, 2028 = visi uzņēmumu savstarpējie rēķini.
Kas ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra?
Publiskā sektora e-rēķins jau no 2025. gada
Latvija strukturēto e-rēķinu ieviesa pakāpeniski. No 2025. gada 1. janvāra Latvijā reģistrētam uzņēmumam rēķins, kas maksājams budžeta iestādei (valsts vai pašvaldības iestādei), jau bija jānoformē kā strukturēts e-rēķins. Tas aptvēra gan B2G (no uzņēmuma iestādei), gan G2B (no iestādes uzņēmumam), gan G2G (no iestādes iestādei) darījumus.
Ziņošana VID no 2026. gada
No 2026. gada 1. janvāra tam pievienojās otrs pienākums: šajos pašos publiskā sektora darījumos e-rēķina dati jānodod arī VID. VID apstiprina, ka e-rēķina datu nodošana ir obligāta tieši G2G, B2G un G2B segmentos – darījumos starp valsti un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Vecie līgumi un pārejas periods
Līgumiem, kas ar budžeta iestādi bija noslēgti pirms 2024. gada 31. decembra, bija spēkā pārejas periods, kurš beidzās ne vēlāk kā 2026. gada 1. janvārī. Kas toreiz vēl varēja sūtīt PDF, tam tagad jau ir jābūt pārgājušam uz strukturētu e-rēķinu.
Kas mainās 2028. gada 1. janvārī?
B2B pienākums visam iekšējam tirgum
Šeit nāk lielais solis. No 2028. gada 1. janvāra rēķins, ko viens uzņēmums izraksta apmaksai citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, jānoformē kā strukturēts e-rēķins un tā dati jānodod VID. Tas ir visu Latvijas iekšējo tirgu aptverošs B2B pienākums.
Pienākumu iedarbina reģistrācija, nevis PVN statuss
Pienākumu iedarbina reģistrācija valstī. Grāmatvedības likums runā par rēķinu, kas izrakstīts citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam. Noteicošais tātad nav PVN maksātāja statuss.
Šeit daudzi kļūdās. VID uzsver, ka Latvijas B2B segments aptver visus uzņēmumus, tostarp tos, kas nav PVN maksātāji. Nekas nav atkarīgs no apgrozījuma vai reģistrācijas sliekšņa. Ja esat Latvijā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, 2028. gadā esat pienākuma ietvaros.
Kādi darījumi paliek ārpus
Grāmatvedības likums uzskaita ierobežotus izņēmumus. Kā e-rēķins nav jānoformē darījumi, par kuriem dokumentu sagatavo saskaņā ar kases aparātu noteikumiem, kā arī atsevišķi rēķini, ko veido valsts veselības dienesta un nodarbinātības aģentūras sistēmās, un drošības un tiesībaizsardzības iestāžu iekšējie elektroniskie dokumenti. Parastam preču un pakalpojumu tirgotājam šie izņēmumi visbiežāk neattiecas.
XML e-rēķins nav skaistāk nosaukts PDF
Kas ir strukturēts e-rēķins
Strukturēts e-rēķins nav PDF, kura virsrakstā rakstīts „e-rēķins“. Tas ir mašīnlasāms datu fails, ko saņēmēja sistēma prot apstrādāt automātiski. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 749 XML (Extensible Markup Language jeb strukturēts datu formāts) struktūrai jāatbilst UBL 2.1 un Peppol BIS Billing 3.0 CIUS specifikācijai. Būtībā viss Latvijas e-rēķins balstās Eiropas standartā EN 16931, kas apraksta e-rēķina pamatelementu datu modeli.
Kur paliek PDF
PDF šeit joprojām ir vieta, taču kā cilvēkam lasāmai kopijai, nevis primārajam rēķinam. Ja e-rēķinu sagatavojat portāla latvija.gov.lv e-adreses kanālā, rodas divi faili vienlaikus: XML kā strukturēts e-rēķins un PDF kā cilvēkam lasāma forma. Datu plūsma iet XML formātā; PDF ir tam līdzās – lasīšanai.
Rēķina nosūtīšana un ziņošana VID ir divas dažādas lietas
Šī ir visbiežāk pārprastā daļa. Rēķina nosūtīšana partnerim un rēķina datu nodošana VID ir divas atsevišķas darbības, un Latvija nevienai no tām neprasa vienu vienīgu tehnisko kanālu.
Peppol nav vienīgais kanāls
Peppol ir viens no atļautajiem tehniskajiem ceļiem, nevis vienīgais likumīgais kanāls. Noteikumi Nr. 749 ļauj pusēm izmantot oficiālo e-adresi, operatora jeb pakalpojumu sniedzēja kanālu vai citu kanālu: sistēmu savstarpēju savienojumu, e-pastu vai citu savstarpēji saskaņotu elektronisko kanālu. Kuru izvēlēties, puses vienojas pašas.
Ziņošana VID nenotiek reāllaikā
Katrs e-rēķins VID jāiesniedz vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Tas nozīmē, ka runa nav par pārdošanas brīdī notiekošu tiešu kontroli, bet gan par dažu dienu laikā izpildāmu ziņošanas pienākumu.
Ko dara e-adrese un brīvprātīgā iesniegšana
Ja norēķiniem izmanto oficiālo e-adresi, sistēma daļu darba paveic pati: e-adreses informācijas sistēma e-rēķina paziņojumu un tā datus nodod VID automātiski. Kas vēlas, B2B e-rēķinus VID var brīvprātīgi iesniegt jau agrāk: integrēta operatora kanāla, EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēmas) API vai EDS XML augšupielādes ceļā no 2026. gada 1. janvāra.
Kas notiek kļūmes gadījumā
Noteikumos ir rakstīts arī tas, kas notiek kļūmes gadījumā. Ja uzņēmums vai operators sistēmas kļūmes dēļ nevar iesniegt rēķinu termiņā, par to jāpaziņo EDS ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa iestāšanās, un rēķins jāiesniedz trīs darbdienu laikā pēc kļūmes novēršanas. Citos kavējuma gadījumos arī jāpaziņo EDS un rēķini jāiesniedz 30 kalendāra dienu laikā no iemesla konstatēšanas.
Kas sākotnēji paliek ārpus pienākuma?
B2C rēķini privātpersonām
Ar privātpersonām veiktie B2C rēķini paliek ārpus obligātās strukturētā e-rēķina aprites. Privātpersonai rēķinu var izrakstīt ierastajā formā, lai gan strukturētu e-rēķinu var izmantot gadījumā, ja pieejama arī cilvēkam lasāma versija.
Ārvalstu uzņēmumi un pārrobežu aprite
Ārvalstu uzņēmumus 2026. gada noteikums neuzliek par pienākumu. VID apstiprina, ka ārvalstī reģistrētam uzņēmumam nav pienākuma iesniegt B2G, G2B vai G2G e-rēķinus VID, un pārrobežu e-rēķinu aprite pašlaik ieplānota no 2030. gada, taču tas vēl nav spēkā esošs pienākums, bet gan plāns. Ja jūsu Igaunijas uzņēmums izraksta rēķinu Latvijas valsts iestādei, jums pašlaik neattiecas ziņošanas pienākums VID. Savukārt, ja jums ir Latvijā reģistrēts meitasuzņēmums, tam piemēro Latvijas iekšējo noteikumu tāpat kā jebkuram vietējam uzņēmumam.
Ko e-rēķins nemaina
Svarīgi ir arī tas, ko e-rēķins nemaina. E-rēķina ieviešana nemaina PVN rēķina prasības un līdzšinējo PVN deklarācijas iesniegšanas kārtību. PVN aprēķina un deklarē tāpat kā līdz šim.
Sodi par pārkāpumu
Par pārkāpuma sekām der zināt, ka Latvijā nav atsevišķa „e-rēķina soda“. Grāmatvedības likums par attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, reģistrēšanas un izmantošanas kārtības pārkāpumu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 86 soda vienībām. Viena soda vienība ir 5 eiro, kas likumā paredzēto augšējo robežu padara par 430 eiro. Tā ir vispārēja attaisnojuma dokumenta sankcija, nevis tieši e-rēķinam raksturīgs sods.
Praktiskā sagatavošanās 2026–2028
Laika grafiks dod elpas telpu, taču ne bezgalīgu. Saprātīga sagatavošanās sadalās dažos skaidros soļos:
- Kartējiet rēķinu plūsmas. Pārskatiet, kam izrakstāt rēķinus un no kā tos saņemat. Nošķiriet budžeta iestādes, Latvijā reģistrētus uzņēmumus, ārvalstu partnerus un privātpersonas. Tieši šis dalījums nosaka, kas jums un kad attiecas.
- Identificējiet publiskā sektora klientus jau šodien. Ja jūsu klientu vidū ir Latvijas budžeta iestādes, jums strukturētais e-rēķins un ziņošana VID attiecas jau tagad, nevis 2028. gadā.
- Pārbaudiet XML izvadi un iesniegšanu VID. Pārliecinieties, vai jūsu grāmatvedības vai saimnieciskā programmatūra prot sagatavot UBL 2.1 un Peppol BIS Billing 3.0 CIUS atbilstošu XML un nodot rēķina datus VID. Brīvprātīgā iesniegšana ir atvērta no 2026. gada, tāpēc to var izmantot izmēģinājumam.
- Vienojieties par kanāliem ar partneriem. Tā kā kanāla izvēli izlemj puses pašas, par e-adresi, operatoru vai savienojumu vienošanās vērts panākt savlaicīgi, nevis 2027. gada beigās.
- Dokumentējiet rīcību kļūmes gadījumā. Pierakstiet, kas ziņo VID par sistēmas kļūmi un kādā termiņā rēķins iesniedzams pēc kļūmes novēršanas. Noteikumu Nr. 749 kārtība ir skaidra, taču atbildība jāuzņemas konkrētam cilvēkam.
Latvija uz e-rēķinu pāriet pa posmiem, un katrs posms skar citu uzņēmumu loku. Ja zināt, vai jūsu klients ir budžeta iestāde, Latvijā reģistrēts uzņēmums vai ārvalstu partneris, jūs zināt arī, kurš termiņš attiecas uz jums.
Kas 2026. aasta e-arve tähtaeg Lätis lükkus edasi?
Avaliku sektori osas ei lükkunud – alates 1. jaanuarist 2026 tuleb eelarveasutusele esitatavate arvete andmed edastada VID-ile. B2B kohustus lükkus edasi 1. jaanuarini 2028.
Kas Peppol on Lätis kohustuslik e-arve kanal?
Ei, Peppol on üks lubatud tehniline tee, kuid mitte ainus. Pooled võivad kokku leppida ka operaatori, e-posti või muu elektroonilise kanali kasutamises.
Kas B2C arved peavad Lätis olema struktureeritud e-arvena?
Ei, eraisikutele esitatavad arved jäävad kohustusest välja. Neid võib esitada tavapärases vormis, kuigi struktureeritud e-arve on lubatud, kui on ka inimloetav versioon.
Kas välismaa ettevõttel on Lätis e-arve kohustus?
Välisriigis registreeritud ettevõttel ei ole kohustust esitada B2G, G2B ega G2G e-arveid VID-ile. Piiriülene e-arveldus on plaanis alates 2030. aastast, kuid see pole veel kehtiv kohustus.
