Lielākajai daļai uzņēmumu nav jāveido savs Peppol piekļuves punkts (Access Point). Lai e-rēķinus sūtītu un saņemtu Peppol tīklā, pietiek ar savienojumu caur sertificētu pakalpojumu sniedzēju vai grāmatvedības programmu. Un pats Peppol ne visur ir obligāts: tas ir viens no e-rēķinu piegādes ceļiem, nevis vienīgais. Igaunijā no 2025. gada 1. jūlija darbojas pircēja izvēles tiesības, Latvija ir 2025.–2028. gada pārejas posmā, Lietuvas valsts iepirkumu rēķinu sistēma atbalsta Peppol, savukārt pārrobežu B2B e-rēķins par ES noklusējuma izvēli kļūs tikai no 2030. gada 1. jūlija.
Šajā rakstā:
Turpinājumā nošķiršu divas lietas, kuras pastāvīgi tiek sajauktas: tīkls, pa kuru rēķins pārvietojas, un paša rēķina saturs jeb formāts. Un vēl vienu neskaidrību: „piekļuves punkta veidošana“ un „piekļuves punkta izmantošana“ nav viens un tas pats.
Īsā atbilde: vajadzīga piekļuve, nevis „zīme“
Piekļuves punkts OpenPeppol izpratnē ir sertificēts pakalpojumu sniedzējs, kas ir savienots ar citiem šādiem sniedzējiem un caur tiem pārraida rēķinus Peppol tīklā. Saskaņā ar Peppol sadarbības ietvaru pakalpojumu sniedzējs Peppol pakalpojumus drīkst sniegt tikai tad, kad ir noslēdzis Peppol Service Provider līgumu ar Peppol iestādi un sekmīgi izgājis atbilstības testēšanu (Conformance Testing). Tieši tāpēc parasts uzņēmums pats piekļuves punktu neveido. Runa ir par juridisku un tehnisku lomu, nevis par slēdzi, ko rēķina sūtītājs ieslēdz sev.
Iedomājieties to kā mobilo sakaru tīklu. Lai piezvanītu, jums nav jākļūst par sakaru operatoru – jūs pērkat pakalpojumu no operatora. Peppol darbojas tāpat: piekļuves punkts ir operators, jūs esat gala lietotājs. Tā paša ietvara loģika „savienojies vienreiz, sasniedz visus“ nozīmē, ka viens savienojums ar vienu sniedzēju aizved jūs līdz ikvienam saņēmējam tīklā.
Apgrozījuma slieksni, kas liktu rēķina sūtītājam veidot savu piekļuves punktu, Peppol noteikumos neatradīsiet. Praktiskais iemesls nav uzņēmuma lielums, bet trīs citas lietas: kas ir rēķina saņēmējs, kāds likums darbojas konkrētajā valstī un kādu platformu izmanto jūsu partneris.
Kur atrodas piekļuves punkts Peppol ceļā?
Peppol tīkls darbojas pēc četru stūru modeļa (four-corner model). Četri stūri ir vienkārši četri dalībnieki vienā ceļā:
- C1 ir sūtītājs jeb pārdevējs, kurš sagatavo rēķinu savā programmā;
- C2 ir sūtītāja piekļuves punkts, kurš rēķinu nodod tīklā;
- C3 ir saņēmēja piekļuves punkts, kurš rēķinu pieņem;
- C4 ir saņēmējs jeb pircējs, kura grāmatvedībā rēķins nonāk.
Jūs un jūsu partneris esat C1 un C4. Piekļuves punkti ir C2 un C3, divi operatori pa vidu. Saskaņā ar Peppol aprakstu sūtītāja piekļuves punktam katrs izejošais rēķins pirms nosūtīšanas ir jāvalidē, lai tas atbilstu Peppol BIS prasībām. Šī pārbaude notiek fonā. Jūs to neredzat, bet tieši tā novērš kļūdainus rēķinus.
Kā piekļuves punkts zina, kurp rēķinu sūtīt?
Tam kalpo centrāla adrešu grāmata. Tas pats ietvars apraksta divas sastāvdaļas: SML (Service Metadata Locator) jeb centrālais reģistrs, kas norāda, ar kuru SMP jāsazinās, un SMP, kas parāda konkrētā saņēmēja adresi un to, kādus dokumentus viņš prot pieņemt. Praksē tas nozīmē tikai vienu: lai nosūtītu e-rēķinu ārvalstu partnerim, jāzina viņa Peppol identifikators (Peppol ID), pārējo sistēma izdara pati.
Peppol ir ceļš, nevis rēķins
Šeit sajaukumu ir visvairāk, tāpēc lai ir skaidrs: Peppol ir tīkls, pa kuru rēķins pārvietojas. Tas nav rēķina formāts. Formāts ir atsevišķs stāsts, un te savijas trīs jēdzieni.
Kas ir EN 16931?
EN 16931 ir Eiropas e-rēķina semantiskais standarts, vienota „vārdnīca“, kas nosaka, kādiem datu laukiem e-rēķinā jābūt un ko tie nozīmē. Šis standarts izriet no direktīvas 2014/55/ES, un saskaņā ar Eiropas Komisijas ceļa karti ES centrālajiem pasūtītājiem EN 16931 atbilstoši e-rēķini bija jāsāk pieņemt no 2019. gada 18. aprīļa. Vietējā līmeņa pasūtītājiem bija spēkā izvēles pagarinājums līdz 2020. gada 18. aprīlim.
Kas ir Peppol BIS Billing 3.0?
Peppol BIS Billing 3.0 ir viena konkrēta šī standarta īstenošana, saskaņots veids, kā EN 16931 datus pierakstīt reālā failā. Peppol ietvars precizē, ka Peppol BIS balstās uz UBL (Universal Business Language, ISO/IEC 19845) standartiem. UBL XML ir tieši tas mašīnlasāmais faila formāts, kurā pārvietojas rēķina dati. Runa ir par strukturētu tekstu, ko programma nolasa automātiski, nevis ar acīm apskatāmu dokumentu.
Vai PDF rēķins ir e-rēķins?
Un tad PDF. PDF rēķins, arī glīts un pareizs, ir attēls, lai to lasītu cilvēks. Tas nav strukturēts e-rēķins, pat ja jūs to nosūtāt pa e-pastu. Mašīna no PDF datus neizlasa bez atsevišķas digitizēšanas. E-pastam pievienots PDF nav Peppol e-rēķins. Šī atšķirība Baltijas valstu noteikumos tagad ir juridiska, nevis kosmētiska.
Kas mainījās Igaunijā 2025. gada 1. jūlijā?
Igaunijas grāmatvedības likuma grozījums stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Būtiskais jaunums ir vienā teikumā: 7.¹ panta 7. daļa dod grāmatvedības pienākuma subjektam, kurš komercreģistrā ir atzīmēts kā e-rēķina saņēmējs, tiesības prasīt no pārdevēja e-rēķinu. Proti, ja jūsu pircējs sevi ir reģistrējis kā e-rēķina saņēmēju, viņš var e-rēķinu pieprasīt, un jums tas ir jāizsniedz.
Ievērojiet, ko šis neteic. Tas nepadara Peppol Igaunijā par obligātu vai vienīgo ceļu. Igaunijas e-rēķinu tirgus ir izkliedēts: rēķins var pārvietoties caur vairākiem operatoriem, un Peppol ir viens no tiem. Pienākums ir izsniegt strukturētu e-rēķinu, kad tiesīgais pircējs to pieprasa; kuru tīklu tam izmantot, ir atsevišķa tehniska izvēle. Peppol ir laba izvēle pārrobežu sūtīšanai un tad, kad partneris to konkrēti prasa.
Latvija un Lietuva: kaimiņu noteikumi nav vienādi
Šeit daudzi kļūdaini pieņem, ka trim Baltijas valstīm ir viens modelis. Tā nav.
Kādi ir Latvijas termiņi?
Latvijā pāreja notiek pa konkrētiem datumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem strukturēti e-rēķini no 2025. gada 1. janvāra ir obligāti starp valsts sektoru un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, proti, G2G, B2G un G2B segmentā. No 2026. gada 1. janvāra šajos segmentos obligāta ir arī e-rēķinu datu nodošana VID. Un no 2028. gada 1. janvāra pienākums attiecas arī uz B2B: Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos jāsagatavo e-rēķini un tie jānodod VID. Laikā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim B2B datu iesniegšana VID ir brīvprātīga.
Formāta ziņā Latvija ir skaidra: strukturēts e-rēķins ir XML, kas atbilst Latvijas nacionālajam standartam un Peppol BIS Billing 3.0 specifikācijai, pamatā ņemot EN 16931. Arī atskaitīšanās termiņš ir fiksēts: e-rēķins VID jāiesniedz vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumiem Nr. 749.
Kā darbojas Lietuvas SABIS?
Lietuvā izmanto valsts iepirkumu rēķinu sistēmu SABIS. Pēc SABIS biežāk uzdotajiem jautājumiem rēķinu datus sistēmā var iesniegt trīs veidos: caur SABIS portālu (datus ievadot manuāli vai importējot XML), caur universālo saskarni no grāmatvedības programmas, vai caur Peppol tīklu, ja organizācija ir šī tīkla dalībniece. Ārvalstu piegādātāji, kuriem tieša piekļuve SABIS portālam nav pieejama, rēķinus var iesniegt tieši caur Peppol, izvēloties sev piemērotu piekļuves punktu. Atbalstītie formāti ir Peppol BIS Billing 3.0 eInvoice un Peppol BIS Billing 3.0 Credit Note.
Trīs valstis, trīs atšķirīgi paraugi. Igaunijā pienākumu iedarbina pircēja izvēle, Latvijā – kalendārā fiksēti posmi kopā ar VID atskaitēm, Lietuvā – vairāki maršruti uz vienu centrālu sistēmu. Ja veicat pārrobežu darījumus, vienas valsts loģiku uz citu pārcelt nevar.
Kā izvēlēties pareizo ceļu?
Pirms sākat izvēlēties operatoru vai piekļuves punktu, atbildiet uz vienu jautājumu: kam jūs sūtāt rēķinus?
Ja pārdodat tikai vienas valsts valsts sektoram, var pietikt ar valsts portālu. Latvijā EDS klienti ar oficiālo e-adresi VID dokumentus var saņemt gan EDS, gan oficiālajā e-adresē, Lietuvā tam kalpo SABIS portāls. Neliela rēķinu apjoma gadījumā tas ir lētākais ceļš, bez atsevišķa operatora.
Ja rēķinus sūtāt un saņemat regulāri, saprātīgāk ir grāmatvedības programma, kas savienota ar e-rēķinu operatoru. Tad rēķini pārvietojas tieši jūsu sistēmā un atpakaļ, bez manuālas pārrakstīšanas.
Ja veicat pārrobežu darījumus vai jūsu pircējs prasa Peppol, jums vajadzīgs Peppol pakalpojumu sniedzējs, sertificēts piekļuves punkts kā pakalpojums, nevis savs piekļuves punkts. Viens savienojums aizved jūs līdz ikvienam partnerim Peppol tīklā.
Ko jautāt pakalpojumu sniedzējam?
Izvēloties sniedzēju, vērts pārbaudīt četras lietas. Pirmkārt, vai risinājums sedz gan sūtīšanu, gan saņemšanu, jo daži sedz tikai vienu virzienu. Otrkārt, kā tiek pārvaldīti identifikatori jeb Peppol ID, pēc kuriem jūs un jūsu partnerus atrod tīklā. Treškārt, vai izejošie rēķini tiek validēti pirms nosūtīšanas, kā to prasa Peppol noteikumi, jo kļūdains rēķins, kas atlec atpakaļ, maksā laiku. Un ceturtkārt, cik tas maksā: vai maksa ir par mēnesi, par rēķinu vai par apjomu un kas ietilpst cenā.
Apgalvojumi, ar kuriem jābūt piesardzīgam
Trīs maldi izplatās īpaši viegli.
Vai Peppol ES ir obligāts visiem?
Nav. Pārrobežu B2B e-rēķins par ES noklusējuma izvēli kļūs tikai no 2030. gada 1. jūlija, kad saskaņā ar Komisijas ViDA darba programmu pārrobežu B2B darījumiem sāks piemērot jaunas digitālās atskaitīšanās prasības (Digital Reporting Requirements), balstoties uz obligātu e-rēķinu. ViDA pakete tika pieņemta 2025. gada martā un stājas spēkā pa posmiem līdz 2035. gadam. Valstīm, kurām ir iekšzemes reāllaika atskaitīšanās, savas sistēmas ar ES modeli jāsaskaņo ne vēlāk kā līdz 2035. gada 1. janvārim. Tā ir nākotne, nevis šodienas universāls pienākums. Un pat 2030. gadā runa ir par maršrutu, nevis par to, ka ikvienam būtu jāveido savs piekļuves punkts.
Vai e-rēķinu sūtīšanai man pašam jākļūst par piekļuves punktu?
Nav. Kā jau minēju, Peppol ietvars pieprasa no piekļuves punkta atsevišķu līgumu un atbilstības testēšanu, un tā ir operatora loma. Parasts rēķina sūtītājs pērk pakalpojumu, nevis būvē tīklu.
Vai Peppol ir nodokļu atskaitīšanās platforma?
Nav. Peppol pārraida rēķinus, nodokļu iestādes atskaite ir atsevišķs pienākums. Latvijas piemērs padara atšķirību redzamu: Peppol tīkls piegādā e-rēķinu, bet datu iesniegšana VID piecu darbdienu laikā ir atsevišķs solis ar saviem noteikumiem. Abas lietas vienā plūsmā var sakrist, taču tās nav viens un tas pats.
Tātad, pirms kāds pārdod jums „savu Peppol piekļuves punktu“, vērts pajautāt, kas jums patiešām ir vajadzīgs. Visbiežāk atbilde ir vienkārša: savienojums, nevis savs tīkls. Un pareizais ceļš ir atkarīgs no tā, kam rēķini iet: no Igaunijas pircēja izvēles, Latvijas kalendāra vai Lietuvas SABIS.
Kas on Peppol’i ligipääsupunkt ja milleks see on?
Peppol’i ligipääsupunkt (Access Point) on sertifitseeritud teenusepakkuja roll, mis on ühendatud teiste ligipääsupunktidega ja edastab e-arveid Peppol’i võrgus. Sisuliselt toimib see nagu operaator: teie vastuvõteteekond on ühenduse tulemus, mitte eraldi teie poolt „sisse lülitatav“ lüliti.
Kas ettevõte peab Peppol’i ligipääsupunkti enda ettevõttest tegema?
Tavaliselt mitte. Enamikul juhtudel piisab sertifitseeritud teenusepakkuja või raamatupidamistarkvara ühendusest Peppol’i e-arvete saatmiseks ja vastuvõtmiseks. Peppol’i reeglites ei ole ettevõtte suurusest tulenevat kohustust ligipääsupunkti ise ehitada.
Kas Peppol on sama asi mis e-arve formaat?
Ei. Peppol on võrk, mille kaudu e-arved liiguvad. Arve formaat on eraldi teema: näiteks EN 16931 semantiline standard ja Peppol BIS Billing 3.0 rakendus (UBL XML), mis määravad, kuidas andmed failis kirjas on.
Kas Peppol’i e-arvete nõue muutub Eestis 1. juulil 2025?
Eesti muudatus [jõustus 1. juulil 2025] annab raamatupidamiskohustuslasele, kes on äriregistris e-arve saajaks märgitud, õiguse nõuda müüjalt e-arvet. See tähendab struktureeritud e-arve nõuet, kuid ei tee Peppol’i ainsaks ega kohusta konkreetset võrku kasutama.
