ViDA jeb „VAT in the Digital Age“ reformu pakete ievieš PVN (pievienotās vērtības nodokļa) sistēmā termiņus no 2027. līdz 2035. gadam, tomēr lielākā daļa no tiem nav e-rēķinu termiņi. Vienīgais termiņš, kas nosaka vispārēju digitālās atskaites pienākumu PVN maksātājiem, kuri veic pārrobežu B2B (uzņēmums-uzņēmumam) darījumus, ir 2030. gada 1. jūlijs. 2027. un 2028. gads skar citas ViDA daļas, proti, vienoto PVN reģistrāciju un platformu ekonomiku, un tos bieži nepareizi pasniedz kā e-rēķinu pienākuma sākumu. Tālāk pa gadiem izklāstīts, kas tieši un kad notiek, un ko pārrobežu tirdzniecību veicošiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem vērts sagatavot līdz 2030. gadam.
Kad sākas pārrobežu atskaites pienākums?
| Termiņš | Kas notiek |
|---|---|
| 2027. gada 1. janvāris | Nelielas korekcijas OSS/IOSS lietotājiem; e-rēķinus tas neietekmē |
| 2028. gada 1. jūlijs | Stājas spēkā vienotā PVN reģistrācija un platformu PVN pienākums |
| 2029. gada 1. jūlijs | Stājas spēkā PVN administratīvās sadarbības regulas (ES) 2025/517 3. pants |
| 2030. gada 1. jūlijs | Sākas pārrobežu B2B digitālās atskaites pienākums |
| 2032. gada 1. jūlijs | Dalībvalstu VIES sistēmas papildinājumi |
| 2033. gada 31. marts | Komisijas starpposma novērtējums |
| 2035. gada 1. janvāris | Termiņš esošo reāllaika sistēmu harmonizācijai |
Ne 2027., ne 2028. gada termiņš nenosaka e-rēķinu sūtīšanas pienākumu. Šāds pienākums rodas tikai 2030. gadā.
Kas mainās 2027. un 2028. gadā – un kas ne?
2027. gada 1. janvārī spēkā stājas nelielas korekcijas tiem, kas izmanto One Stop Shop (OSS), proti, vienoto PVN īpašo režīmu pārrobežu tirdzniecībai, kā arī Import One Stop Shop (IOSS), kas ir līdzīgs risinājums importētu preču pārdošanai. 2028. gada 1. jūlijā spēkā stājas vienotās PVN reģistrācijas pamatnoteikumi, kā arī īstermiņa naktsmītņu un kravu autopārvadājumu platformu PVN pienākums, ko dalībvalstis var atlikt līdz 2030. gada 1. janvārim. Ne uz vienu, ne otru termiņu neattiecas e-rēķinu vai digitālās atskaites pienākums. Tas ir 2030. gada jautājums.
Kuri darījumi no 2030. gada 1. jūlija paliek atskaitē?
No šī datuma digitālās atskaites pienākums attiecas uz PVN direktīvas 262. pantā uzskaitītajiem pārrobežu darījumiem: Kopienas iekšējām preču piegādēm un iegādēm, kā arī atsevišķām pārrobežu piegādēm ar apgriezto PVN maksāšanas kārtību (reverse charge, kas nozīmē, ka PVN aprēķina pircējs, nevis pārdevējs). Direktīva neparedz apgrozījuma slieksni. Pienākums attiecas uz visiem PVN maksātājiem, kas veic šādus darījumus, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.
Kāpēc PDF vairs nav uzskatāms par e-rēķinu?
No 2030. gada 1. jūlija par e-rēķinu uzskata tikai strukturētā elektroniskā formātā izrakstītu rēķinu, proti, mašīnlasāmā formātā, kas nodrošina automātisku un elektronisku apstrādi. Vienkāršs PDF šai definīcijai vairs neatbilst. Atskaitāmajiem pārrobežu rēķiniem jāatbilst Eiropas e-rēķina standartam un tā sintaksēm; citus formātus var izmantot vienīgi darījumiem, kas neietilpst atskaites pienākumā. Standarts nosaka savietojamības noteikumus, nevis pārsūtīšanas tīklu. Peppol tīkls (starptautisks sertificētu piekļuves punktu tīkls e-rēķinu apmaiņai) ir viens no iespējamiem pārsūtīšanas kanāliem, tomēr direktīva neprasa izmantot tieši šo tīklu.
Cik ātri jāizraksta rēķins un jāiesniedz dati?
Kvalificējamas pārrobežu piegādes vai apgrieztās PVN maksāšanas darījuma rēķinu jāizraksta ne vēlāk kā 10 dienu laikā no PVN saistību rašanās brīža, tas attiecas arī uz avansa maksājumiem. Pārdevējs nosūta darījuma datus rēķina izrakstīšanas brīdī; ja rēķinu pašatbildīgi sagatavo pircējs, termiņš ir piecas dienas no izrakstīšanas. Pircējs, kas deklarē iegādi vai apgriezto PVN maksāšanu, iesniedz datus piecu dienu laikā no rēķina saņemšanas. Uzņēmumi datus iesniedz caur savas dalībvalsts sistēmu, kas tos automātiski pārsūta uz centralizēto VIES sistēmu (VAT Information Exchange System, ES līmeņa PVN informācijas apmaiņas sistēma).
Kas notiek 2033. un 2035. gadā?
Komisijai līdz 2033. gada 31. martam jāsniedz starpposma novērtējums par digitālās atskaites darbību, tostarp par kļūdām un kavējumiem. Līdz 2035. gada 1. janvārim esošajām reāllaika valsts atskaites sistēmām jāharmonizējas ar ES modeli. Šis termiņš attiecas vienīgi uz dalībvalstīm, kuru sistēma bija ieviesta, apstiprināta vai noteikta likumā pirms 2024. gada 1. janvāra.
Ko tas nozīmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem?
Igaunijas pašreizējais modelis balstīts uz pircēja izvēli: no 2025. gada pircējs var pieprasīt no pārdevēja e-rēķinu, ja tas ir reģistrējies e-biznesa reģistrā kā saņēmējs, tomēr vispārējs pienākums visiem uzņēmumiem nepastāv. Latvija izvēlējusies citu ceļu: Grāmatvedības likums no 2028. gada 1. janvāra nosaka pienākumu izrakstīt strukturētu elektronisko rēķinu, ja rēķina saņēmējs ir cits Latvijas uzņēmums, nevis budžeta iestāde, kurai šis pienākums bija spēkā jau iepriekš. Lietuvas iekšzemes noteikumi būtu jāpārbauda atsevišķi, pirms tos apgalvot noteikti. Ja jūsu uzņēmums veic pārrobežu tirdzniecību, jums ir vērts jau tagad kartēt, kuri pirkuma un pārdošanas rēķini 2030. gadā paliks atskaites pienākumā, un pārbaudīt, vai grāmatvedības sistēma spēj izrakstīt Eiropas standartam atbilstošus strukturētus rēķinus.
Pieejams arī: eesti keeles · English · lietuviškai
Pēdējo reizi pārbaudīts:
Kad sākas pārrobežu atskaites pienākums?
Pārrobežu B2B digitālās atskaites pienākums sākas 2030. gada 1. jūlijā. Tas attiecas uz visiem PVN maksātājiem, kas veic Kopienas iekšējās preču piegādes un iegādes, kā arī atsevišķas pārrobežu piegādes ar apgriezto PVN maksāšanas kārtību.
Vai 2027. vai 2028. gada termiņš nosaka e-rēķinu pienākumu?
Nē, neviens no šiem termiņiem nenosaka e-rēķinu sūtīšanas pienākumu. 2027. gads skar OSS/IOSS korekcijas, bet 2028. gads – vienoto PVN reģistrāciju un platformu ekonomiku.
Kāpēc PDF vairs netiek uzskatīts par e-rēķinu no 2030. gada?
No 2030. gada 1. jūlija par e-rēķinu uzskata tikai strukturētā elektroniskā formātā izrakstītu rēķinu, kas nodrošina automātisku apstrādi. Vienkāršs PDF šai definīcijai vairs neatbilst.
Kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem jāsagatavo līdz 2030. gadam?
Uzņēmumiem jāapzina, kuri iepirkuma un pārdošanas rēķini 2030. gadā paliks atskaitē, un jāpārbauda, vai to grāmatvedības programmatūra spēj izrakstīt Eiropas standartam atbilstošus strukturētus rēķinus.